Petit salé

Francijā ēdieni ir garšīgi. Tas ir fakts. Sākot ar visādiem sīkumiem, līdz kārtīgām ēdienreizēm. Visas kūkas, pastētes, vīni, izsmalcināti ēdieni vai parastas desas. Tādēļ arī ar svara uzturēšanu šajā valstī ir grūti. Nu kā var pateikt "nē" kaut kam, ka tu zini, ka tas garšos pēc ballītes tavā mutē? Jāstrādā ar sevi un jāiemācās pateikt nē, citādāk es tāda garā vāja :D Šajā valstī dzīvojot, esmu arī sākusi gatavot. Ne gluži Francijas dēļ, bet tāpēc, ka vienkārši sāku dzīvot viena un kaut kā jau sevi jāpabaro. Tad vēlāk man uzradās puisis un izrādās manī tomēr mīt maza mājsaimniece, kas ļoti vēlas iepriecināt draugu ar garšīgu ēdienu.

Pirms pāris dienām uzzināju par tādu franču ēdienu kā "petit salé aux lentilles", jeb "mazo sālīto (:D) ar lēcām". Tas ir tipisks aukstā gadalaika ēdiens no Auvergne reģiona. Tā kā man ļoti garšo lēcas un pēdējā laikā man patīk gatavot ēdienu vairākām dienām uz priekšu, izmēģināju šo recepti. Man liekas nedaudz līdzīgs mūsu pašu pelēkajiem zirņiem ar speķi, jo tāds kārtīgs zemnieku ēdiens, bet dikti garšīgs.

Es kā vienmēr nesekoju precīzi receptēm, jo man vienkārši nesanāk vai arī liekas, ka kaut ko vajag vairāk/mazāk. Tāpēc es darīju tā:

Tev vajadzēs

- 900 g sālītu ribiņu klucis, kur ribiņu ir maz, bet gaļas daudz. Nezinu, kā ir Latvija ar sālītas gaļas pirkšanu - nekad neesmu ar tādu speciālu ēst gatavošanu/pirkšanu mājās nodarbojusies. Katrā ziņā, tā ir gaļa, kam derīguma termiņš ir nedaudz lielāks kā svaigai gaļai, bet nav arī mūžīgs, kā žāvētai gaļai.

- 500 g zaļās lēcas, ne konservos, kaltētas, turklāt tās nav jāmērcē pirms vārīšanas, kā tas notiek ar zirņiem

- 2 lieli lieli burkāni

- 2 vidēji sīpoli

- 4 lauru lapas

- 8 krustnagliņas

- 2 frankfurtes cīsiņi. Īstajās receptēs ir citas franču desas, bet man šie cīsiņi ļoti garšo, un daži tā taisot

- pipari

- ķiploka daiviņa

No sākuma vajag atsālīt gaļu. Vismaz 2 stundas jāmērcē aukstā ūdenī, ik pa laikam nomainot ūdeni. Kamēr gaļa mērcējās, gāju meklēt Ziemassvētku dāvanas. Kad gaļa izmērcēta, tad jāliek vārīties 2 stundas. Pieber piparus. Pa to laiku vari sakopt māju, izdomāt par citām Ziemassvētku dāvanām un nolakot nagus. Izrādās šī ēdiena gatavošanai vajag dažāda veida katlus. Man ir tikai viens, kas ir normāla izmēra, tāpēc visu taisīju vienā. Gaļu izņem no ūdens. Buljonu pārlej 30cl lielā traukā, to vajadzēs vēlāk, pārējo var laist izlietnē. Ātri, ātri izmazgā katlu, un liec tajā pašā katlā vārīties lēcas, lielākos gabalos sagrieztus burkānus, ķiploku, lauru lapas. Sīpolos sasprauž krustnagliņas un tos arī katlā. Tā kā gaļa ir sālīta, tad sāli nevajag.

Kamēr dārzeņi vārās, gaļu atgriež no kauliem, kaulus kaimiņu sunim, vai miskastē, ja dzīvo pilsētā, gaļu sagriež lielos gabalos un liek atpakaļ katlā, kad dārzeņi pavārījušies paši apmēram 20 minūtes. Pielej klāt arī 30cl buljona. Tad tam visam kopā jāpavārās vēl 20 minūtes un tad var likt klāt cīsiņus, pavārīt vēl 10 minūtes un gatavs ir. Beigās izmet sīpolus.Sanāk tāda lēcu putra ar gaļu, cīsiņiem un burkāniem, turklāt krustnagliņu sīpoli piedod tādu ļoti īpašu aromātu. Es biju patīkami pārsteigta. Lai gan nezinu kā jāgaršo īstam tādam mazajam sālītajam, man ļoti patika. Uztaisīju aizvakar, un vēl šodien vakariņās ēdīšu. Pieņemu, ka rīt pusdienās arī.

Bon appetit!

Food is amazing in France and that's a fact. Everything - wine, cheese, cakes, patés, pastries, paysan food and fancy food. I love it. That's why it's so hard to stay in good shape while living in this country. How can you say no to something you know is going to taste like a big party in your mouth? I need work on me and learn how to be strong and say no. Plus, I've started to cook since I moved to France. Not because of France but because I started to live alone so I have to feed myself somehow. Plus, later I got a boyfriend and I realized that there's a little housewive living in me wanting to feed my guy with tasty stuff.

A few days ago I found out about a certain french recipe called "petit salé aux lentilles" which directly translated means "little salted with lentils". This is a typical winter meal from region of Auvergne. As I love lentils and I prefer to make food for more than one meal (time saving), I decided to try this one. I never follow the recipes precisely so here's how I made it:

You will need:

- 900 g salted pork (I took the one with ribs - a block with few ribs and lots of meat)

- 500 g green lentils

- 2 very big carrots

- 2 normal sized onions

- 4 bay leaves

- 8 cloves

- 2 Frankfurt sausiges (not in the original recipe, but I love these ones)

- a garlic clove

- pepper

At first you need to get rid of the salt from meat. Put in in cold water for at least 2 hours. Change water regulary. While meat was in the water, I went Christmas gift shopping. When the meat is ready, boil it for 2 hours. Add pepper. While boiling, you can polish your nails and clean the house. In the recipe they say you need two different kinds of (I really reeeally don't know how you say it in english, and dictionarys aren't helping. Well two of those, where you boil stuff. boiler? kettle? pot? dixie? which one is the right one? I'm gonna call it "the IT" from now on, ok?). I have just one, the normal average IT with no upgrades, so I used the one I have. So. After 2 hours, take out the meat, wash the IT (though save some 30cl of broth, you'll need it later). Put lentils, carrots that are cut in big pieces, garlic, bay leaves in IT. Stick cloves in onions and add those, too. As meat is already salty, you don't need to add salt.

While vegetables are boiling, get the meat off the bones (you can give them to your neighbors dog if you have one), cut meat into big peaces, and after the vegetalbes have been boiling for about 20 minutes, put the meat back in the IT, add 30cl of broth, and boil for more 20 minutes. Then add sausiges and boil for 10 minutes. Done. Then throw away the onions. Ok, I don't know how the real petit salé tastes like, but I loved mine. I was positively surprised. Plus the onions with cloves gives a special taste. I made it two days ago and I'm stull not done eating it. Gonna eat it for dinner tonight and it looks like I still have it for tomorrows lunch.

Bon appetit!

Gatavs!
Ready!

Pirms Ziemassvētku sajūta.

Kā jau minēju iepriekš, mans dzīvoklis ir mazs. Tik mazs, ka ne adventes vainagam, ne Ziemassvētku eglītei nav vietas. Pie sevis nodomāju, ka kaut kas jādara lietas labā, jo Ziemassvētki ir mani mīļākie svētki un banāli rotājumi ir tas, kas man iet pie sirds. Veikalos parasti siekalojos, aplūkojot lielo rotājumu piedāvājumu un izrotātos skatlogus. Protams, eglītes nebūšana sāp visvairāk. Nu ko, nopirku sudraba krāsas parasto virteni un izdarīju šādi:

Protams, ka manā galvā tas izskatījās mākslinieciski, burvīgi un ne tik šķībi. Turklāt slinkums bija pārlīmēt uz smukākas formas egli. Tagad domāju vai pabojāt šo minimālisma brīnumu ar  no papīra izgrieztām bumbām, vai arī atstāt kā ir.

Otra Ziemassvētku lieta manās mājās ir sveces, kuras citos gadalaikos un svētku sezonās nemaz nededzinu. Turklāt vakar vakarā apnika sēdēt pie datora, nekur nebija jāiet un plānā bija grāmatu lasīšana. No mana vienīgā galda novācu datoru un saliku svecītes. Laikam sapratu, ka tagad sveču dedzināšana man ir iepatikusies un visus dāvinājumus (nekad mūžā nevienu sveci neesmu pirkusi - visas dāvinātas) beidzot varētu izdedzināt, citādāk putekļus vien krāj. Smarža ir skaista un tā maigā gaisma arī. Uzreiz sajutos omulīgi un gandrīz kā filmās. Pietrūka vien vīna glāze.

Un vēl viens mans Ziemassvētku rotājums ir franču (vai beļģu, man vienmēr jūk) aliņa plakāts uz virtuves sienas. Ziemassvētku tāpēc, ka nosaukums ir "Leffe de Noel" jeb Ziemassvētku Leffe. Es domāju, ka ar šo arī mana rotāšana apstājas (izņemot tās būt vai nebūt bumbas tukšajā eglē), savādāk piestūķēšu dzīvokli ar lietām, pēc Ziemassvētkiem nezināšu, kur tās likt un istaba liksies vēl mazāka nekā tā ir.

Runājot par Ziemassvētku dāvanām, pagaidām man ir nopirktas kādas 4 dāvaniņas drauga radiem (šogad svinu ar draugu un viņa ģimeni, jo biļetes uz Latviju, it sevišķi svētku periodā, ir īpaši dārgas. Tad jau es labāk sev nopērku Rolex pulksteni un privāto lidmašīnu un uz mājām braucu vēlāk). Domāju taisīt arī kaut ko paštaisītu. Vienīgi švaki ar idejām, bet svētki tuvojas jau lieliem soļiem, cerams, ka atkal nostrādās mans "visu paspēju pēdējā brīdī" talants.

Pre-Christmas feeling

As I mentioned it before, I live in a really small appartement. So small, that I have no place for Christmas tree nor for Advent wreath. So I thought to myself that I have to do something about it, because Christmas is my favorite time of year and I loove all the decorations. I want every single decoration you can buy in store and I love looking at decorated shop windows. And the fact that I can't have a Christmas tree is just sad. So I just bought a simple decor and did this: (first photo)

Of course that in my head it looked artistically, amazing and not so awry. But laziness took over so I decided to let the tree stay that way. Now I can't decide wether to destroy this minimalism wonder with paper decorations or not.

The other Christmasy thing at my place are candles, that I never burn - not Christmas, not any other celebration. But yesterday I decided to read a book and turn off the computer. Took the computer off my only table and put on all my candles. Now I realize that I actually like candles and that finally I could use all those gifts (never bought a single candle, all mine are gifts for me). Before it was just collecting dust. I love the smell and I love the soft light. Made me feel like in some kind of movie. The only thing missing was wine in a fancy glass.

Another "decoration" is a french (or belgian. always forget) beer poster. It's christmasy, because it's "leffe de Noel" or Leffe of Christmas. I think that that is it for my dacoration, because if not I'll just load my appartement with stuff that I have nowhere to put after Christmas.

Talking about Christmas gifts, I've already got some 4 small gifts four my boyfriends aunts and oncles, but I need more ideas, cause I want to make my own stuff. Exept that Christmas is coming so fast and I don't have a lot of time. Let's just hope my "doing everything very good at the last moment" talent will still be with me.

Par Tulūzu

Parasti, kad cilvēki runā par Franciju, tad visiem galvā nāk prātā Parīze vai Vidusjūras krasts. Es nedzīvoju ne vienā, ne otrā. Rit jau ceturtais gads kopš no Latvijas pārvācos uz Tulūzu, uz pilsētu dienvidrietumu Francijā. Un jāsaka - man patīk, ar visiem plusiem un mīnusiem. Pilsēta tiek dēvēta par "la ville rose", jeb rozā pilsētu, un ne bez iemesla. Ļoti liels skaits māju ir būvētas no sarkaniem ķieģeļiem vai ar sarkanu/rozā apmetumu.

Skats no Place de la Durade uz viduslaiku dzīvojamajām ēkām

Par pilsētas plusiem un mīnusiem, skaistām vietām un lietām padalīšos pamazām nākošajos ierakstos, tāds vispār ir arī mans plāns - jūs iepazīstināt ar Tulūzu, pasūdzēties par to, cik francūži patiesībā ir citādāki nekā latvieši un vienkārši rakstīt blēņas un latviešu meitenes Francijā piedzīvojumus.

Skats uz slimnīcu Hotel-Dieu Saint-Jaques pāri upei Garonne

Es dzīvoju pašā pilsētas centrā mazā studio tipa dzīvoklī kā jau studentam pienākas. Labi ir tas, ka mans vienīgais logs ir uz pagalma pusi - tātad tomēr miers un klusums (atskaitot manu dzērājkaimiņu trobelētāju, par kuru būs atsevišķs, dusmīgs ieraksts). Īstenībā man paveicās ar dzīvokli, parasti centrā pie Capitole (tāds kā doma laukums. Nav man bildes, bet drīz būs, tad arī ielikšu) dzīvesvietu ir atrast vai nu ļoti grūti vai arī tik dārgi, ka jādomā par kāda orgāna pārdošanu. Bet jau gadu dzīvoju un visi orgāni vēl vietā. Būs arī ieraksti par to, kā ļoti bieži lifts nedarbojas, cik labi, ka blakus ir metro, cik lielisks ir manas kaimiņienes kaķis un, galvenais, cik ļoti grūti ir mācīties gatavot franču un latviešu (vispār jebkuras tautas) ēdienus virtuvē, kurā nav vietas.

Un te skats no mana dzīvokļu loga. Tik franciski.
View from my window

About Toulouse

Usually when people talk about France the first thing that comes in their heads is Paris or Cote d'Azur. I don't live in either (neither?) of them. It's been 3 and a bit years since I've lived in Toulouse, a city in north-west of France. I must say - I love it, with all its pros and cons. They call Toulouse in french "la ville rose" whitch means the pink city. And that is true, many houses are built with red bricks or have red-pinkish walls.

I'm going to share later on about Toulouse's pros and cons, places and things. That's actually my plan - to show you Toulouse, tell in which ways French are different than Latvians are and just write stuff an andventures about a Latvian girl living in Toulouse.

I live in the very center of the city in a little studio like a normal student. The good thing is that my window is on the courtyard side so it's calm and quiet (exeption of "calm and quiet" is my noisy drunk neighbor who's gonna get a whole post with me complaining about him). Actually I got really lucky when looking for a place to live. Usually places next to Capitole (main square of Toulouse) are either hard to get or you have to sell some vital organs so you can pay the rent. But now it's been a bit over a year that I've lived here and all my organs are intact. Also I'm gonna write about my buildings elevator that likes to break, about my neighbors superawesome cat and about how hard it is to cook latvian or french (or anything) food if you have a very small kitchen :)